Pārtikas cenu caurskatāmības paplašināšana: Ekonomikas ministrijas nākamais solis
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) paziņojis, ka ministrija aktīvi strādās pie tā, lai paplašinātu datu iesniedzēju loku digitālajā pārtikas cenu salīdzināšanas rīkā. Šobrīd šis rīks saņem informāciju tikai no trim lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem, taču, kā ministrs norādīja Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma”, nākamais un būtiskais solis ir iekļaut visas pārējās pārtikas mazumtirdzniecības ķēdes.
Ministrs uzsvēra, ka mazāku tirgotāju iekļaušana sistēmā galvenokārt atkarīga no pašas veikalu ķēdes vēlmes. “Jautājums ir tikai par vēlmi – ja būs vēlme nodot šos datus un parādīt cenu caurskatāmību, mēs šos datus varēsim iekļaut rīkā,” viņš teica. Ministrija esot atradusi tehnisko modeli, kā integrēt arī citu tīklu datus, ja vien tie izrādīs iniciatīvu un gatavību sadarboties.
Regulējuma tvērums: Lielākie spēlētāji un normatīvie akti
Obligāts pienākums sniegt datus patēriņa cenu salīdzināšanai tika noteikts ar Ministru kabineta lēmumu 2024. gada 12. augustā. Šis regulējums attiecas uz tiem mazumtirgotājiem, kuru pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 400 miljonus eiro.
Saskaņā ar “Firmas.lv” publiskotajiem datiem, šo kritēriju šobrīd izpilda trīs tirgus līderi:
“Rimi Latvia” (apgrozījums pagājušajā gadā: 1,126 miljardi eiro)
“Maxima Latvija” (1,102 miljardi eiro)
“Lidl Latvija” (460,87 miljoni eiro)
Savukārt pārējiem mazumtirgotājiem ir tiesības šos datus iesniegt Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP), taču tas nav noteikts kā obligāts pienākums. Ministrs Valainis atzina, ka, lai nodrošinātu plašāku iekļaušanu, ir iespējams arī paplašināt regulējumu, mainot esošos Ministru kabineta noteikumus un tādējādi “paverot plašāku šo lauku” un padarot datu iesniegšanu obligātu plašākam tirgotāju lokam.
Datu plūsma un pamata pārtikas preču saraksts
Datu apmaiņas process notiek caur CSP, kas no mazumtirdzniecības tīkliem saņem divu veidu informāciju:
Operatīvie dati: Informācija par pamata pārtikas preču sarakstā iekļautajām precēm, kas jāsniedz katru dienu līdz pulksten 8.00, izmantojot drošu datu apmaiņas kanālu.
Skeneru dati: Informācija par iepriekšējās nedēļas elektroniskajiem darījumiem, ko saņem ne retāk kā reizi nedēļā.
Pārtikas cenu salīdzināšanas rīku izstrādātāji (piemēram, “Lēta pārtika” un “Cenu depo”) datus no CSP sāka saņemt no 1. decembra, un tiek ziņots, ka izstrādē ir vēl citi salīdzināšanas rīki.
Datu sniegšanas saraksts ir ļoti plašs un aptver plašu nepieciešamāko pārtikas preču klāstu, sākot no dažādu veidu maizes un piena produktiem (piens, siers, biezpiens, jogurts), beidzot ar dārzeņiem (kartupeļi, burkāni, tomāti, kāposti), augļiem un ogām, dažādiem gaļas un zivju veidiem, kā arī eļļām un graudaugiem (piemēram, griķiem un miltiem).
Memoranda mērķis: Cenu samazināšana un vietējā produkcija
Šo iniciatīvu atbalsta plašs nozares partneru loks. 2024. gada 27. maijā ministrs Valainis kopā ar Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) un vairāku lauksaimniecības un pārtikas ražotāju organizāciju pārstāvjiem parakstīja memorandu par pārtikas cenu samazināšanu.
Ekonomikas ministrijas ambiciozais mērķis bija divējāds:
Panākt 20% samazinājumu nepieciešamākajām pārtikas preču grupām.
Veicināt Latvijas pārtikas produktu īpatsvara pieaugumu tirdzniecības vietās, tādējādi atbalstot vietējos ražotājus. Cenu caurskatāmības palielināšana ir viens no veidiem, kā virzīties uz šiem mērķiem.
